LF11M12: Liecību vākšana latviešu kolonijā "Vārpa" Brazīlijā
2012-04-26
Piešķīrums: $2,970
Projektu pieteica Brigita Tamuža
Projektu atbalsta Maija Hinkle (1000-niece), Ilze Akerberga
Projekta atskaite
“Latvieši Pasaulē” atgriežas Brazīlijā
Pagājušā gada nogalē, kad Rīga bija ietīta pelēkā un drēgnā lietainā laikā, „Latvieši Pasaulē” darbinieki devās uz Brazīliju, lai turpinātu dokumentēt latviešu kopienas Brazīlijā vēsturi un mūsdienu situāciju, komplektējot muzeja krājumu, filmējot un intervējot dažādu paaudžu kopienas pārstāvjus. Pirmā ekspedīcija uz Brazīliju notika 2009. gadā, kad „Latvieši Pasaulē” darbiniece Marianna Auliciema kopā ar vēsturnieci un Brazīlijas latviešu draugu biedrības priekšsēdi Brigitu Tamužu apmeklēja latviešus Nova Odesā un San Paulā, ierakstot diktofonā intervijas, vācot priekšmetus un fotogrāfijas.
2011. gada ekspedīcijas galvenais mērķis bija kādreizējās latviešu kolonijas Vārpas izpēte. Tās pirmsākumi meklējami 1922. un 1923. gadā, kad no Latvijas izceļojušie 2500 baptisti apmetās neskartā mūžamežā. 1924.gadā tika dibināta evaņģēliskā korporācija „Palma”, kuras dalībnieki līdz pat 1960.gadu vidum centās īstenot pirmo kristiešu dzīves modeli un ideālus – dzīve bez privātīpašuma, smags fizisks darbs, askēze, lūgšanas. Tas ir unikāls gadījums latviešu izceļošanas vēsturē, kas pelnījis sīkāku izpēti.
Ekspedīcijas dalībnieki strādāja viņiem nepierastos apstākļos - veica garas intervijas un filmēšanu vairāk nekā 30 grādu karstumā, spožā vasaras saulē. Tā kā ekspedīcijas finansiālās iespējas bija stipri ierobežotas, nācās strādāt sevišķi intensīvi, lai īsā laika posmā pagūtu izdarīt maksimāli daudz, skaidri apzinoties, ka šī ir pēdējā iespēja intervēt ieceļošanas laiku aculieciniekus.
Rezultātā tika savākti priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas un video formātā ierakstītas intervijas. Muzeja „Latvieši pasaulē” krājumā jau reģistrēti un aprakstīti 250 priekšmeti, ieskaitot Palmas iemītnieces Annas Birkānes ceļojuma lāde, Palmas virtuves piederumi un Palmā austi galdauti, darba rīki, kas vesti no Latvijas un citi priekšmeti. Drīzumā tos varēs aplūkot muzeja datubāzē internetā.
Ekspedīcijas laika dalībnieki apbrīnoja Brazīlijā dzimušos latviešus (paši sevi viņi sauc par pēcnācējiem, jo latvietis esot tikai tas, kurš dzimis Latvijā), kuri vēl arvien dzied latviešu dziesmas (gan tradicionālās, gan baptistu), spēlē dažādus mūzikas instrumentus, runā un lieto vārdus, kas raksturīgi Latvijas reģionam, no kura izceļojuši viņu vecāki vai vecvecāki, kā arī svin Latvijas valsts dibināšanas svētkus – 18.novembri. Iespaidīgs bija arī pats Vārpas ciems, kas atrodas 8 stundu brauciena attālumā no metropoles San Paulo, ceļš ved garām cukurniedru laukiem un kafijas pupiņu fazendām. Ciemā dzīvo apmēram 800 iedzīvotāji, no tiem liela daļa jau ir brazīlieši, taču galvenajā ielā „Avenida Brasil” atrodās mājas ar uzrakstiem latviešu valodā: „Dievs tevi mīlē”, „Agrākā aptieka”, „Darbnīca” utt. Pēdējos gadu desmitos latviešu skaits un ietekme Vārpā ir stipri mazinājusies, jo liela daļa latviešu jaunībā Vārpu pameta, lai izglītotos vai dabūtu labāk atalgotu darbu. Daudzi īpašumi, kuri agrāk piederējuši latviešu ģimenēm, tagad pārdoti brazīliešiem. Paši Vārpas latvieši ik uz soļa apgalvoja: „Latviešu te vairs nav.” Neskatoties uz to, vēl šodien Vārpā pasveicinot kādu cilvēku, sakot „Labdien”, var sagaidīt laipnu atbildi latviešu valodā – bet cik ilgi tā varēs? Vārpā pašlaik dzīvo pensijas vecuma latviešu pēcnācēji, jauniešu tikpat kā nav. Mums teica, ka Vārpas skolā, ko 1930.gados uzcēla latvieši par ziedojumiem, latviešu bērnu vairs neesot.
Uzfilmētajā materiālā redzams ne tikai Vārpas ciema un Palmas tagadējais izskats, bet arī gandrīz 30 intervētie cilvēki - gan sākuma laiku pēdējie aculiecinieki Jānis Dzenis, Hilda Augstroze, Tamāra Apse Arājs, kuru vecums pārsniedz 90 gadus, gan arī Brazīlijā dzimušie latviešu baptistu pēcnācēji. Intervijās, kuras profesionāli uzfilmēja ekspedīcijas dalībnieks un Vides Filmu Studijas operators Valdis Celmiņš, atklājās kolonijas dramatiskie sākuma posma notikumi, uz kuriem balstīts pazīstamais Jūlija Lāča romāns „Mūža meža maldi”. Materiāls ir vizuāli iespaidīgs un saturiski aizraujošs, tas izmantojams ne tikai vēstures pētīšanā, bet arī dažādās nozarēs.
Lai ekspedīcijas materiālu padarītu pieejamu plašākai sabiedrībai, „Latvieši pasaulē” tagad strādā pie dokumentālas filmas veidošanas, kurā tiks atainots dramatiskais stāsts par baptistu izceļošanu no Latvijas 1920.gadu sākumā un „Vārpas” kolonijas izveidošanu Brazīlijas mūžamežā. Filmētais materiāls tiks papildināts ar bagātīgu veco fotogrāfiju materiālu. Filma meklēs atbildi uz jautājumu, kā bijis iespējams vairāk nekā pusgadsimtu pilnīgi atšķirīgā vidē (atšķīrās pilnīgi viss - klimats, paražas, ēdiens, vietējo dzīves veids) saglabāt latviskumu – valodu, tradīcijas, arhitektūru, amatniecību, ēdienu gatavošanas kultūru un latvisko mentalitāti.
2011. gada ekspedīciju finansēja Valsts Kultūrkapitāla Fonds un Latviešu Fonds ASV.
Marianna Auliciema
Par pieteicēju
No Brigitas Tamužas: 1986. beidzu LVU Vēstures un filozofijas fakultāti.
11 gadus vadu Brazīlijas latviešu draugu biedrību un pētu Brazīlijas
latviešu vēsturi (piedalījos „Dzīvesstāsta”, LVA konferencēs,
publikācijas rakstu krājumos). 1999, 2001, 2009 izpētes braucieni uz
Brazīliju. 2009. g. no San Paulo pārvedu uz Latviju Dienvidamerikas
latviešu arhīva vērtīgāko daļu. Esmu apguvusi portugāļu valodas pamatus.
Neesmu saņēmusi LF atbalstu.
Projekta apkraksts un mērķi
Ekspedīcija uz Brazīliju iecerēta, lai savāktu dažādas vēstures liecības
par latviešu dzīvi kolonijā “Vārpa”. 1922./23. g. no Latvijas izceļoja
apmēram 2500 baptisti, kuri San Paulo štata mūžamežos nodibināja
koloniju „Vārpa” un kopsaimniecību „Palma”, apvienojot tos, kuri nespēja
saimniekot patstāvīgi.
„Vārpa” veidojusies kā latviskuma saliņa
Brazīlijā, piesaistot tautiešus gan no citām kolonijām, gan uzņemot II
Pasaules kara bēgļus. „Vārpas” ieceļotāju pēcteči joprojām sazinās
latviski, lasa latviešu izdevumus.
Pēdējo „Vārpas” sākumlaiku
aculiecinieki Jānis Dzenis, Hilda Augstroze un citi apveltīti ar
apbrīnojamu atmiņu, viņi spēj sniegt unikālu skatu uz kolonijas
pirmsākumiem.
Brigita Tamuža, muzeja “Latvieši pasaulē” kuratore
Marianna Auliciema un filmu operators 2011. g. novembrī Brazīlijā
dokumentēs atmiņu stāstus audio, foto un video formātā. Tas notiks
vēsturiskajā vidē, kur vēl saglabājušās latviešu celtās baznīcas,
dzīvojamās un saimniecības ēkas, arī pionieru kapsēta. Savāktās
materiālās liecības - dokumenti, ģimenes albumi, darba rīki, rokdarbi
u.c. – nonāks muzeja „Latvieši Pasaulē" krājumā un būs pieejamas datu
bāzē un Vārpas 90 gadu jubilejas izstādē 2012. g. novembrī Rīgā. Tiks
izveidota arī dokumentāla īsfilma, kas uzrunās latviešus visā pasaulē,
gan izceļošanas vēstures, gan dzīvesstāstu un tradicionālās kultūras
pētniekus, gan arī Brazīlijas latviešu pēctečus.
Projekts atbalstāms, jo tas fiksēs un demonstrēs kvalitatīvu un iedziļinātu skatījumu uz šo unikālo posmu latviešu vēsturē. Liecību filmēšana nav atliekama, jo pēdējo „Vārpas” sākumlaiku aculiecinieku vecums pārsniedz 90 gadus. Tā kā „Vārpā” nav profesionālu vēsturnieku vai vēstures interesentu, kuri apzinātos vēstures liecību saglabāšanas nozīmi, tad priekšmetu vākšana šobrīd ir neatliekama, jo nav tālu laiks, kad „Vārpas” vecākā paaudze aizies mūžībā. Jāņem vērā Brazīlijas tradīcija – nākamajā dienā pēc bērēm sadedzināt visu, kas piederējis mirušajam. Šī materiāla vākšana, saglabāšana un demonstrēšana visdažādākajos veidos veicinās dziļāku latviešu diasporas vēstures izpratni, un būs labs pamudinājums apzināt mūsu tautas vēsturi un meklēt veidus, kā saglabāt vēstures liecības.
Projekta atsauksmes
Maija Hinkle, Biedrības "Latvieši pasaulē - muzejs un pētniecības
centrs" (LaPa) valdes priekšsēdētāja, ALA mutvārdu vēstures projekta
vadītāja, LF 1000-niece
Brigitai Tamužai ir ilggadēja pieredze Brazīlijā, iepazīstot, pētot un
sadraudzējoties ar Brazīlijas latviešiem. Viņa ir savākusi ļoti spējīgu
un profesionālu komandu darba veikšanai. Viņai arī ir pieredze ar
interesantu izstāžu veidošanu, tādēļ nešaubos, ka viņa izvedīs projektu
augstā, profesionālā kvalitātē. Projekts ir īpaši svarīgs, jo
intervējamie cilvēki ir ar unikālu pieredzi un stāstīšanas māku
attiecībā uz Brazīlijas latviešu seno pieredzi 1920.tos gados veidojot
pirmās kolonijas Brazīlijas mūža mežos. Ierakstītie un nofilmētie
materiāli ne tikai veidos interesantu filmu un izstādi, domātu plašam
skatītāju lokam Latvijā un ārzemēs, bet tie būs vērtīgs izejmateriāls
pētniekiem un LaPa muzejam. Intervējamo cilvēku gadu dēļ šo projektu
nevar atlikt.
Pieteicēja Brazīlijas latviešu pētijumos ir ielikusi daudz darba un sajūsmas. Viņa ir vairākas reizes braukusi uz Brazīliju, lai tieši pētītu šo cilvēku dzīves un vēsturi, un labi zin viņu stāstus un to vērtību. Viņa ir izveidojusi ilggadīgas attiecības ar vairākiem Brazīlijas latviešiem un neapšaubāmi novedīs šo projektu līdz gatavam profesionālam rezultātam. Dokumentāla filma par Brazīlijas latviešu baptistiem būtu ļoti vērtīga, jo ir nepieciešams šo svarīgo un unikālo latviešu vēstures posmu saglabāt un rādīt citiem. Vārpa un Palma ir mijiedarbība starp latviešu reliģisko dzīvi un Brazīlijas vienreizējo vidi, citur tādu pieredzi nav iespējams atrast.
Fotogrāfijas no ekspedīcijas
LF11M12 Vēstures liecību vākšana Vārpā | ||
 |  |  |
 | ||
Atpakaļ