Jaunumi
Jaunumi


13379617

Mirklis momentā - pielāgojoties ačgārnajai pasaulei.


2020-04-10


 

Latviešu Fonda sabiedrisko attiecību lietvede un LNOĢ jaunā priekšsēde  Ilze Pētersone dalās pārdomās par patreizējo laiku, kuru pavadām COVID 19 ieskauti un sociāli distancējoties


 Te nu mēs esam  - katrs savā drošā ligzdiņā - aizkariem pusvērtiem, šaubīgi vērojot ačgārno pasauli un Covid-19 vīrusa attīstību.  Kā un kad tas viss beigsies?  Kā iztuntuļosimies no pašreizējās  “sabiedriskās attālināšanās” un “ekonomiskā iesaldējuma”? Ir sarežģīti plānot dzīvi nākošajam gadam:  tik daudz ir nezināmā.  Bet IR vērts apstāties un novērot ŠO mirkli momentā  -  straujās pārmaiņas, ik pa dažām dienām, kopš marta, kā mēs tagad jūtamies, ko mēs darām, kā dzīvojam jaunā realitātē. 


Ņemu sevi un mūsu  latviešu  sabiedrību kā piemēru.  Pati uztraucos par nieka lietām - ka netieku pie frizieres, lai uzturētu matu stilu  - beigās jalūdz vīram veikt “the bowl cut”  - bļodiņa uz galvas, un mati, kas rādās ap malām, apcirpti.  Vingrotava  slēgta; vai esmu pietiekoši diciplinēta pati vingrot mājās?  Sāku meklēt trenerus uz Youtube.   Tur, pēc veselīgu pensionāru izlocīšanās,  ieraugu video ar mūsu Jonkeru baznīcas mācītāju Saivaru  - kopš dievkalpojumi ir bijuši slēgti, viņš  katru dienu pārraida Dievvārdus un baznīcas dziesmas.  Lieldienas tiek nosvinētas kompjūtera ekrānā.   Es klausos un skatos, un esmu aizkustināta.  Uz Facebook redzu, ka mācītāja kundze Inga Saivare pielieto savas šūšanas un dizaina mākas praktiskā nolūkā - darinot unikālas seju maskas – katrai dienai savādāku!  Ar maskām tagad staigā visi, un šujmašīnas Amazonā izpirktas. 







Tviterī, viena pēc otras, parādās ainas šādā secībā:  Latvijas vēstnieks ANO, Andrejs Pildegovičs, trenējoties – godīgā attālumā – ar  draugiem Ņujorkas skriešanas klubā;  vēstnieka kungs, skrienot Centrālparkā, solo; un beidzot, uz vientuļas laipas Coney Island, tikko atlaižot noķerto zivi.   Sabiedriskā attālināšanās!  Mēs iesākām ar “elbow bump” un tagad esam katrs savā stūrītī.



 

Pasaules kultūras iestādes, muzeji, teātri, koncertzāles un operu nami -  tagad tumši un tukši, jo sezonas piedāvājumi atcelti un mākslinieki ir bez darba. Bet radošais gars pielāgojas apstākļiem – ar technoloģijas palīdzību  iestādes un mākslinieki dalās bez maksas ar skaistumu, ko tikai viņi prot radīt.   Piemēram, šo skaistumu latviešu altiste Annija Kerno, dalībniece Daces Aperānes organizētajos Starptautiskajos jauno mūziķu meistarkursos Siguldā, nodod mums caur Facebook, liegi spēlējot “Pūt, vējiņi”.  Esmu aizkustināta.





Sabiedriskās satikšanās gan organizācijām, gan pa pasauli izkaisītiem ģimenes locekļiem, tagad notiek tikai virtuāli – kas gan nepazīst Zoom?  Latviešu Fonds  bija  viens no pirmajiem, kas eksperimentēja ar šo viegli lietojamo aplikāciju.   Gāja pavisam raiti, pārrunājot 2020. gada Mazos un Lielos projektus.  Un mums ir īpašs prieks, ka šajos krīzes laikos, kad tik daudzas iestādes vairs nespēj pastāvēt, Latviešu Fonds turpina finansiāli atbalstīt latvietības un latviskās identitātes veicināšanu, un kulturālā mantojuma saglabāšanu.   Šogad LF dalībniekiem ir jāizšķiras un jābalso par daudziem radošiem un vērtīgiem projektiem.  Iepazīstieties ar projektu aprakstiem LF mājas lapā – www.latviesufonds.com.


P.S. Latviešu Fonds ne tikai  domā par projektiem – padomes locekļi arī palīdz saviem tautiešiem.  Piemēram, Beta Ludvika  no Hamiltonas, Kanādā,  palīdz ziedot, sapakot un nogādāt pārtiku veciem un nespējīgiem pensionāriem viņas apkārtnē.  Kā es to zinu?  Redzēju uz Facebook!


Ilze Pētersone

2020.g. aprīlī


 

 


     Atpakaļ